Kristīgā apbedīšana
Visiem sakramentiem, it sevišķi tiem, kas ievada kristīgajā dzīvē, gala mērķis ir Dieva bērna pēdējās Lieldienas, kas caur nāvi ievada viņu Dzīvības valstībā. Tad piepildās tas, ko viņš apliecināja ticībā un cerībā: "Es gaidu mirušo augšāmcelšanos un dzīvi nākamajā mūžībā". Kristieša nāves jēgu atklāj Kristus - mūsu vienīgās cerības - nāves un augšāmcelšanās Lieldienu noslēpums. Kristietis, kas mirst Kristū Jēzū, atstāj savu miesu, lai atrastos Kunga priekšā. Kristietim nāves diena - noslēdzoties viņa sakramentālajai dzīvei - ir viņa jaunās, ar Kristību uzsāktās dzimšanas piepildījums, viņa galīgā līdzība Dēla attēlam, kuru tam piešķīra Svētā Gara svaidījums, un līdzdalība valstības mielastā, kuru jau iepriekš viņš baudījis Euharistijā, pat ja kristietim vēl nepieciešama pēdējā šķīstīšanās, lai ietērptos kāzu tērpā.
Baznīca, kas kā Māte ar sakramentiem nesusi kristieti savā klēpī viņa šīszemes svētceļojuma laikā, pavada viņu pēdējā gaitā, lai nodotu to Tēva rokās. Viņa dāvā Tēvam caur Kristu Viņa žēlastības bērnu un cerībā gulda zemes klēpī iedīgli miesai, kas augšāmcelsies godībā. Šī upurdāvana pilnīgā veidā tiek svinēta euharistiskajā Upurī; svētības, kas dotas pirms tā un pēc tam, ir sakramentālijas.
Liturģijas bēru rits piedāvā
trīs bēru svinēšanas veidus, kas atbilst trim to norises vietām (mājās,
baznīcā, kapsētā) un ir saskaņā ar svarīgumu, kādu tām piešķir ģimene, vietējās
ierašas, kultūra un tautas dievbijība. Norise visām liturģiskajām tradīcijām ir
kopēja un satur četrus galvenos elementus:
- Kopiena sagaida. Ticības sveiciens uzsāk svinēšanu. Mirušā tuviniekus sagaida ar mierinājuma vārdiem - tādā nozīmē, kā par to runāts Jaunajā Derībā: Svētā Gara spēks cerībā. Arī sapulcējusies kopiena lūdzas un gaida "mūžīgās dzīves vārdus". Kāda kopienas locekļa nāve (…) ir notikums, kam vajadzētu pārsniegt šīszemes perspektīvas un ticīgos virzīt uz patiesas ticības augšāmceltajam Kristum perspektīvu.
- Vārda liturģija bēru laikā prasa vēl jo uzmanīgāku sagatavošanos, tāpēc ka klātesošo vidū var atrasties ticīgie, kas ne pārāk centīgi mēdz apmeklēt dievkalpojumus, un mirušā draugi, kas nav kristieši. Sprediķī jāizvairās no svinīgā bēru runas stila un jāizgaismo kristīgās nāves noslēpums augšāmceltā Kristus gaismā.
- Euharistiskais upuris. Kad svinēšana notiek baznīcā, Euharistija ir kristīgās nāves Lieldienu realitātes sirds.Tad Baznīca izsaka savu īsteno vienotību ar mirušo: Svētajā Garā Tēvam dāvādama mirušā un augšāmceltā Kristus upuri, Baznīca aizlūdz, lai tās bērns tiktu šķīstīts no saviem grēkiem un to sekām un tiktu pieņemts valstības Lieldienu galda pilnībā. Ar šādi svinētu Euharistiju ticīgo kopiena, it sevišķi mirušā piederīgie, mācās dzīvot vienotībā ar to, kurš "ir aizmidzis Kungā", pieņemdami Kristus Miesu, kuras dzīvs loceklis ir mirušais, un tad lūdzoties par viņu un ar viņu.
- Atvadoties no mirušā, Baznīca uztic viņu Dievam. Tās ir pēdējās [..] ardievas, kuras kristīgā kopiena veltī vienam no saviem locekļiem, iekams viņa ķermenis tiek apbedīts.
Veltot šo pēdējo sveicienu, mēs dziedam par viņa aiziešanu no šīs dzīves un šķiršanos no viņa, kā arī to, ka pastāv vienotība un kopība ar viņu. Un patiesi - mirstot mēs viens no otra netiekam šķirti, jo visi taču ejam pa vienu un to pašu ceļu un satiksimies vienā un tajā pašā vietā. Mēs nekad netiksim šķirti, jo mēs dzīvojam Kristum un tagad mēs esam savienoti Kristū, ejot pie Viņa [..], mēs visi Kristū būsim kopā (KBK 1680-1690)
Apbedīšanas rits
Mūsu draudzē ir pieņemts, ka apbedīšanas rits notiek pilsētas Katoļu kapelā, Komunālās kapsētas kapelā vai citā kapelā, atkarībā no tā, kur atrodas apbedīšanas vieta. Izvadīšana var notikt arī no mājām. Atvadu rits var notikt arī apbedīšanas vietā.
Noteiktā laikā priesteris ierodas uz kapelu un celebrē Dieva Vārda liturģiju un atvadu ritu. Pēc tam visi dodas uz apbedīšanas vietu, kur mirušais tiek guldīts kapā.
Sv. Mise baznīcā par mirušo tiek celebrēta vēlāk, saskaņojot ar priesteri.
Sarunāt apbedīšanu
Lai pieteikt bēru ceremoniju, nepieciešama pārliecība par to, vai mirušais vēlētos sev kristīgās bēres.
Var sazināties ar priesteri telefoniski vai arī ierasties uz baznīcu personīgi.